Svīst

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Svīst,
Agra gaisminja svīst.
Redzu, peļķēs jau līst.
Kā negribās no gultas līst.
Man gribās palikt
Zem segas ar tevi,
Un kopā svīst.

Lai līst,
Divas muguras svīst..
Karsti sviedri mums līst,
Aiz loga aukstums līst,
Netīrās peļķēs līst.
Zibens izsit korķus,
Gaismas sāk dzist.

Tā labi divatā
Zem kamieļvilnas segas
Mīlas sviedros svīst.
Bet ārā,
Lai līst

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2015-09-08 14:58
Kamieļvilnas sega, mīla, romantika. Dinamisma pietrūkst.
gobis	2015-09-08 17:48
bet bieži vislielākais attālums ir starp tiem, virs kuriem - viena sega ...
kisindzera	2015-09-09 20:03
AH...
vanadziene56	2015-09-09 22:41
Lai kamielis silda un sega tvīkstošās miesas sviedriem pilda! :)
Susurlacic	2015-09-10 12:33
Vanadzien, bet jāatceras ,ka tas segas pēcāk jāmazgā :)
Burve77	2015-09-12 12:22
ak, veļasmašīna jau mazgā ne tikai segas, bet pat kamieļus:)
kisindzera	2015-09-14 21:23
Te viens izklausās, ka ir seksa badā! Tāda rakstura dzeja vien nāk ārā...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!