Ejam bekot

Lai līst.
Sēnēm laime.
Lai ūdens tek
Kļūs kuplāka saime.
Kāds sēnei kātiņu brauka,
Tu skat- cik liela, resna un jauka.
Nu galīgi plika:
Bez sūnām, skujām un lapām
Tā diži resnā un treknā baravika.
To metīšu grozā,
Kur citas resnules guļ,
Bet lietus rēni tek buļ, buļ.
Ar sēnes kātiņu
Kārīgi drebošā rokā
No vienas pie otras un trešās,
Zem katras smilgas, zem katra koka.
Tu nemīli sēni?
Tev negribas mutē to likt?
Tad uzkod mušmires sarkanās,
Lai vari pie gara skaidrības tikt.
Bet tās,
Kuras atdusas grozā,
Tās visas jau pieder tev
Vai blakus tās guļ, vai citādās pozās.
Nav rudens īsts,
Ja negrib tā riktīgi līt,
Ja sēne nav gulusi kārīgā plaukstā,
Ja nedreb pirksti, sēnei cepuri taustot.