Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Dzimtas koka ēnā
Es snaužu sava dzimtas koka ēnā
Un kāda sakne manas ribas spiež Tā laikam jūtas dzīpars gobelēnā Vai nazis ass, kurš maizes riku griež Vai dunduri, vai manu senču gari Vai vālodze, kas sēņu lietu sauc Man saka – Vecais, droši sust te vari Un tas nekas, ja knišļi miegu jauc Es sapnī redzu pūci sēžam zarā Tā galvu nogroza, un aci miedz Un stalti zirgi aizskrien raibā barā Kur dīķa malā ūdensputni kliedz Pār Latviju lej saule skopus starus Un niknu odu pāris vaigā dzeļ Es pasveicinu savu senču garus Kas dzimtas koka sulās spēkus smeļ Bet šobrīd Rīgā izskan deju svētki Tik daudzi jauni zari vienuviet Lai lapotnei un saknēm pietiek spēki Jūs savus kokus laikus aplejiet
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|