Mana sapņu pļava

Godīgi sakot, man patīk šī vieta
Tā dzīvo, tā elpo un mainās
Kā mākoņu kalni

Mana balss skan droši un brīvi
Un es lēnām izplēnu pļavā
Kā vējainā dienā pelni

Kas redzoši skatās, var saskatīt viņus
Dīvainos ledus laikmeta zvērus
Kā ganās tie vakara miglā

Tie pienāk man klāt un nolaiza rokas
Uzdvešot elpu tik mierīgi klusu
Un aizskrien riksītī žiglā

Jā, es atkal esmu atnācis šai vietā
Lai arī man saka, ka tās nav
Ne arī snaudošie putni

Var būt, ka jums taisnība, pasaules prāti
Ne mākoņu kalni, ne migla
Ne zvēru mīlīgie purni

Žēl gan, ka nedzirdi nesadzirdamo
Un baidies ieraudzīt neesošo
Vai arī negribi atzīties

Bet šī pasaulīte, tik maza un dīvaina
Kur brīnumi reizēm vēl notiek
Un visu var vēlēties

Godīgi sakot, es nesaucu līdzi nevienu
Es labi šeit jūtos, arī bez draugiem
Bet pulksteņi saka – laiks posties

Mākoņu kalni mainās, kā mēmajā filmā
Un pļava pamazām satumst
Ir laiks mosties