Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Šausmu vieta
Tu vari skatīties, bet nagus nebāz klāt
Šeit viss ir toksisks un sprādzienbīstams Ja vēlies – pajautā, bet labāk nerunāt Jo tukšums klausās, tavas pēdas dzīdams Baiļu drebulis un nosvīdušas plaukstas Kur meklēt izeju no šausmu vietas tumšās Ja vēlies – pajautā, bet domas ledusaukstas Un vārdi pārvērtušies nosalušās mušās Gar purva akačiem un asiem dzeloņkrūmiem Kur asā zālē slēpjas niknu mūdžu bars Ja vēlies – pajautā, kāpēc tik drūmiem Un smacējošiem tvaikiem pildīts tumsas gars Ja vēlies – pajautā, bet runā ļoti klusām Šeit skaņas nezudušas sastingst melnos mastos Pil tumsā sekundes, un atbalss pilna blusām Kas tavos asinsvados iecērt ilkņus asos Tad meistars apstājas, un saka „Tas ir šite!” Un māceklis liek skrūvet vaļā skrūves Sāk pilēt mēslu straume, bieza tā kā ķite Jā, tā ir ikdiena no santehniķu dzīves Bet nu jau žļurkstēdami mēsli skrien pa trubu Un atkal laimīga ir tauta visā ēkā Jo atkal klozetpodā organikas gubu Ar ūdens straumi aizskalot ir spēkā Miedz saules gaismā acis vecais santehniķis Un viņa māceklis ar instrumentu kasti Ja vēlies – pajautā, kāds šausmu vietai smeķis Ja nē, tad netraucē, jo darbam augļi rasti
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|