Naksnīgs piedzīvojums

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Naktīs skatos debesīs- zvaigžņu ogles kā gail:
Zilas, baltas un drebošas- tik augstu!
Man paliek bail.
Var kādai pārtrūkt tas smalkais sudraba pavediens,
Kas zvaigzni gaišu un mirdzošu pie debesu kupola sien.

Kas notiks tad, kad viņa lejup kritīs,
Atstājot debesīs melnās degošu uguns sliedi?
Un sevi kristāla drumstalās sitīs,
Dīķa gludajā virsmā, aizķerot nolauzto priedi?

Un atkal vēl reizi paliek patiesi bail:
Kas notiks ar mums, ar pasauli kluso?
Blakus tumsā sēž klusējošs kaķis
Viņs vēro mani, debesis melnās,
Un acis zaļas kā divas zvaigznes tam gail.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2015-06-09 21:32
Es pirmais šoreiz izlasīju! :))
22princese	2015-06-09 22:22
Eh nokavēju, kāds vienmēr ir ātrāks.
gaisma35	2015-06-09 22:23
Labs, man patika, bet laikam, drosmīgākais no jums abiem, laikam kaķis...
kisindzera	2015-06-10 20:54
Ja zvaigznes krīt,tad cerības piepildās! Kāpēc jābaidās?
assortina	2015-06-10 22:45
Kaķis droši vien kaut ko ievēlējās, gaidot krītošo zvaigzni! :)
Susurlacic	2015-06-12 11:19
Kaķis ir ļoti saprātīgs dzīvnieks un viņa domas vienmēr ir jāņem vērā. Tamdēļ arī māc bažas par to, ko viņš varētu tā vēlēties.. :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!