Nātres pieskāriens

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Ar nātrēm man sadzēli sirdi
Ak dievs, cik neganti kož!
Kā ugunī kritis es būtu
Par sevi nejūtos drošs.

Tik dziļi un neganti iekšā
Kā vērmeles lūpās tā sūrst.
Ar nātrēm kailajās rokās
Tu smejies, bet sirds mana gurst.

Es iešu un noplūkšu usnes,
Kas zin vai maigas tās būs.
No sāpēm, ko jutīšu plaukstās
Ap sirdi labāk man kļūs.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
22princese	2015-06-09 12:49
Tu kļūdies tā bija negantā rozīte, kam tuvumā nerātnelis lien.
kisindzera	2015-06-09 20:54
Tās usnes pēdējā pantā sabojāja visu! Tās neiederas, ja ar nātrēm sāki, par nātrēm vajadzēja turpināt līdz galam...Bet...varbūt ROZES varēji noplūkt???
natreneratne	2015-06-16 15:06
Man patīk :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!