Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kāpēc gan?


Ikvienam lauciniekam avots ir avots,
mežs ir mežs
un gaiss ir gaiss.
Bet es, pilsētas nomocītais,
redzu avotā
tūkstošiem kristāla asariņas,
kas salējušās vienā simfonijā.
Mežs man rādās
kā bezgalīgu, neatrisinātu
krustvārdu mīklu valstība,
bet gaiss – kā bīstama narkotika,
jo no tā aizraujas elpa un iestājas tāds reibums,
ka gribas šo stāvokli saglabāt
līdz mūža galam.
Tad kāpēc gan es nedzīvoju laukos?
Laikam jau baidos ieraudzīt
avotā – avotu,
mežā – mežu
un gaisā – gaisu...


Viedokļi par dzejoli
 Steamroller  2015-05-04 16:28 
Vēl viena fobija - principumsilvamaerofobija
 vanadziene56  2015-05-04 21:41 
Pilsētā komforts, tāpēc laukos netusē...
 FAETONS  2015-05-05 09:47 
Te nu es, visādi cienījamam dzejniekam, nepiekrītu,jo lauku ļaudis ir daudz lielāki
romantiķi un meža iet kā svētnīcā,neaizmirstot iepriekš sasveicināties ar meža
gariņu. Pilsētnieki staigā pa mežu aurodami,vienam ar otru nemitīgi sabļaujoties.:))
 bariss  2015-05-05 14:17 
Nezinu, kurā novadā tie romantiķi mīt. Visa tā garinu sveicināšana nāk no pilsētas.
Kādreiz tā bija, ka saka faetons, bet tie laiki sen pagājuši. Nu sēņotāji varbūt
sasaucas, bet lielie trokšņotāji jau uz laukiem nebrauc.
 FAETONS  2015-05-05 22:17 
Es nezinu, kurā novadā tādu romantiķu nav,mani mazbērni arī iet mežā kā svētnīcā.:))
 GedertsPiebriedis  2015-05-05 22:38 
Oho romantiskās dzejas celmlauzis savā darbā liek lasītajam ieskatīties dabā caur
pilsētnieka vērīgajām acīm.
 straume22  2015-05-06 08:57 
Ikvienam lauciniekam ir ļauts jebkurā momentā uztvert ar maņu orgāniem šo lielisko
simfoniju. Ievilkt plaušās skaidro, tik neviltoti tīro gaisu.Tad kājām un rokām atkal
rodas spēks kustēt tālāk lauku darbos...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?