Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Kāpēc gan?
Ikvienam lauciniekam avots ir avots, mežs ir mežs un gaiss ir gaiss. Bet es, pilsētas nomocītais, redzu avotā tūkstošiem kristāla asariņas, kas salējušās vienā simfonijā. Mežs man rādās kā bezgalīgu, neatrisinātu krustvārdu mīklu valstība, bet gaiss – kā bīstama narkotika, jo no tā aizraujas elpa un iestājas tāds reibums, ka gribas šo stāvokli saglabāt līdz mūža galam. Tad kāpēc gan es nedzīvoju laukos? Laikam jau baidos ieraudzīt avotā – avotu, mežā – mežu un gaisā – gaisu...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|