Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Ir maijs
Gaismas un ēnas spēle uz taciņas it kā sasaucas ar pavasara debesīm, kas pārpildītas ar ceriņu aromātu un es, ar pirmo lakstīgalu paķēris lapu trīsas, bez atskatīšanās diebju turp, kur drīz atplauks ūdensrozes, kur mākoņu sāls nokaisa krasta līniju ar atvadu skumjām, bet gaismas un ēnas spēle ņirbošajos viļņos sasaucas ar debesīm, kas iziet no krastiem; kur lapu trīsas spēlē menuetu uz maija gaisa stīgām un apvāršņa līnija, nesteidzīgas viļņu čalas pavadīta pāriet dzīves līnijā; kur lejup lidojošā vēja uzpeldošajā ēnā atliek vien pārtapt par tādu kā ķeceri, kurš pielūdz maija saulrietu, zaudēdams savu ēnu līdz ar aizslīdošo saules staru, un savākt saujā silto lietu - bezrūpīgā vēsuma dzintarainās lāses, kā dzejas rindas, kas veltītas pirmajai pretimnācējai...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|