Par pārošanos (Fabula)

Reiz gadījās, ka zvēri sapulcējās meža pļavā
Līdz galam pārošanās jautājumu izrunāt,
Jo dzirdēts - likumprojekts paredz pāroties ar vienu,
Redz, mātīte priekš katra gribētāja nesanāk...

Rūc lauva:”Es te karalis, ko izsaka man likums?
Vai manām lauvenēm cits pārinieks vēl vajadzīgs?”
Blēj teķis: „Aplamības dzirdot, ragus pārņem niknums,
Tak ganāmpulkā smalkā vilna izzudīs!”

Te iedziedājās gailis: „ Nekļūšu tak es par gulbi,
Un izplūkātās vistas cits neviens te netrenkās.”
Tie ilgi runājās un nosprieda, ka būtu stulbi
Te kaut ko mainīt zvēru pārošanās sakarā.

Tāpat jau pasaule ir kļuvusi kā „meitu māja”,
Kur gulbji bieži pakaļ noplukušām vistām skrien,
Bet dzeguzes pat bērnus tirgo neslēpjoties, klaji
Un vilki vien pie novazātām sētas kucēm lien...