Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Aitas paliek aitas... (Fabula)
Aitām viss tik vienkāršs liekas, mirkli nedomājot, šīs Bīda aunu baram priekšā – lūk, tas mūsu Vadonis! Bet tas, tikko izvēlētais, izrādījās mantrausis. Ievazāja tā kā sērgu, kas nav piesiets - mans ir viss. Var par naudu nopirkt visu, atliek tikai šiverēt! Aitas sāk nu čīkstēt, vaidēt: „Taisnības nav pasaulē.” Vadonis tām uzbrēc skaļi: „Sistas neesat jūs sen! Mutes ciet, kas jums par daļu!” un pa kaktiem aitas dzen... Kad nu tirāde šī beidzas, apkārt klusums iestājas. Vējo cerība vien gaisā – pilnvaras reiz izbeidzas... Pavilksim tos gadus četrus, tad no jauna vēlēsim, Auna vietā liksim āzi, un uz labu domāsim! * * * Morāle te nebūs gara, ja jau aitām prātiņš īss. Būs tā pati tirānija „bē” uz „mē” ja nomainīs...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|