Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Jel tici

Jel tici,saglabāšu tevi,
es savās vārsmās,
savās barda dziesmās,
kas durvis atvērs kā ar burvju atslēgu
uz pasauli,kur roku rokā iesim.

Tur mana mīlestība
satiks atkal
reiz sapņos izloloto tēlu,
lai acīs paslēptu no visas pasaules
un ļautu jūtām netraucēti kvēlot.

Uz strauji aizejošām dienām
bez izbīļa tad lūkošos,
bez dusmām,
un tajās kavēšos, lai vēlreiz skatītu
tur tavas acis apbrīnā un jūsmā.

Ir mūsu mīlestība taču
šie izgaisušie mirkļi
rūgti saldie,
ko ļoti vēloties, mēs atkal satiksim
un šoreiz nesajauksim vairs ar maldiem.

Jel tici, saglabāšu tevi
es savā sirdī
katru dzīves dienu,
kā savu likteni, kā skaidras debesis,
un neļaušu tās aptumšot nevienam.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2015-01-29 16:23 
Jo vairāk barisu slavē, jo garākus dzejoļus viņš taksta. :))
 Damodara  2015-01-29 20:54 

Saviļņoja.
Es arī ticu reiz sagaidīt savu sapņu izloloto
tēlu...
Paldies.







 Plaanpraatinjsh  2015-01-29 22:26 
Gan noticēs.:)
 assortina  2015-01-29 23:38 
Smuki!
 Susurlacic  2015-01-30 08:27 
kurai tiks tas gods ??
 hefny  2015-01-30 10:03 
jā, neko jau citiem nevar no jūtām atstāt -kā mantojumu.viss paliek sevī-un uz mūžu.
 laukroze  2015-01-30 10:22 
mīlas pins, un tīcība nākotnei kaut kad satikties, arī skaisti...:) tikai man tāda
ķecerīga doma, bet ja nu tas otrais šo Zemes dzīvi izdzīvo pēdējo reizi?..;)
 forma1961  2015-02-01 22:13 
Ļoti čmuki
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?