Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Atmiņu sniegs(dzeja prozā)
Kaut kā debesis šodien nolaidušās zemāk,
laikam no smago, tikai no izskata vieglo un slinko mākoņu spiediena un no turienes, kā no bezdibeņa, visu cauru dienu, bez apstājas pie mums uz zemes nolaižas brīnumainais sniegs. Jau vairāk kā stundu pa istabas logu vēroju, kā bez atelpas lido un krājas uz palodzes šie pūkainie pikucīši, lēnām pārvērzdamies biezā un pūkainā vatē, kas man tik ļoti atgādina īsto – vecajās, mazajās lauku mājās starp logu rāmjiem ielikto, ne tikai siltumam, bet arī lai logi nesvīstu, un lai sals nesazīmētu savus ledus rakstus, lai varētu saredzēt, kas notiek tur laukā un jau iztālēm saskatītu katru steidzīgu nācēju, kurš nez kādēļ nez kur steidzas... Tikai bērnībā man likās, ka tā tikai uz svētkiem izpušķo logus, reizē ar eglīti, lai sagaidītu Ziemassvētkus un Jauno gadu, kad māte uzbēra uz vates saplīsušo eglītes spīgulīšu drumstalas, un tās burvīgi spīguļoja un mirdzēja kā maza pasaka gan saules, gan mēness gaismā, ka vēl šodien uzpeldēja atmiņā reizē ar brīnumaino sniegu. Kaut kā debesis šodien nolaidušās zemāk un no turienes, kā no bezdibeņa, visu cauru dienu, bez apstājas pie manis nolaižas brīnumains atmiņu sniegs...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|