Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Kā saplīsusi vāze
Mūsu jūtas,
Tik stipras kā bultas, Mūsu sirdis tās mums sūta. Mūs reizēm tās satuvina, Reizēm spārda un grūsta. Bet tomēr kāpēc man tik ļoti sāp? Kāpēc tās sāpes tik stipri pār mani nāk? Tās manu ķermeni klāj Kā tuša papīru. Ja tu man ļautu, Es kaseti atpakaļ patītu Un sāpju mezglu no tevis atpītu. Bet es nevaru, Tāpēc, ka esmu kā ieslēgts krātiņā, Jo tu nelaid mani sev tuvumā. Ir iestājusies fāze, Kad mūsu attiecības ir kā saplīsusi vāze. Tas laikam ir viss. Piedod man, bet ir grūti salikt to, Kas ir saplīsis.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|