Kliedziens

Jūtu galvā spiediens
un krūtīs stiprs trieciens.
Saspringums,
Satraukums,
Pēc miera man ir izsalkums.
Šīs sāpes un mokas man kā apdegums.

Tad es dzirdu ausīs skan kliedziens.
Tomēr ne tikai ausīs,
Pa visu ķermeni ir šis kliedziens.
Bet vai ķermenis mani klausīs?
Cik tu man riebīgs liecies!

Par ko tad viņš kliedz?
Par nepiepildītiem sapņiem,
par zudušām cerībām,
par aizgājušiem mirkļiem,
kaut vai par nejauši noslēgtām derībām.
Par visu,
Par tevi, par mani, par visiem.

Un kad tieku sāpināts,
tad spiediens kāpinās.
Atkal ķermenis trīc,
asaras līst,
sajūtas it kā būtu drūms, pielijis rīts.
Un es jūtu, ka būs.
Atkal kliedziens.
Ak, tu sūds,
Kā tu man riebies.

Es saku pietiek
Bet viņš tikai turpina
Pilnu kuņģi ar nelabumu pieliek.
Un miera vairs nava,
Šīs sāpes ir bez gala.

Kliedzien,
Ak, cik tu man riebīgs liecies.