Drīz atkal vēlēšanas būs

Vēl dzejolis nav īsti sācies,
Kad pēkšņi doma uzzibsnī -
Varbūt jau laiks ir atkal nācis,
Kad Mozus vedīs tuksnesī.

Šī loma daudzus nevilina,
Jo katram skapī skelets savs.
Ir,protams,eņģeļi un svētie,
Bet nejēdzībām gala nav.

Jo deputāti sugās dalās –
Cits zaglis, politiķis,āksts,
No kuriem sērga malu malās
Caur likumiem sen izplatās.

Un tā pamazām vienaldzība
Pa durvju šķirbām ielavās.
Kam līdzi posts un nabadzība,
Un Latvija jau atmatās.

Ja kādam smaids te uzplaukst sejā,
Es teikšu – jokiem vietas nav,
Jo pēdējais par visu smejas,
Tam taisnība, sen zināms jau.

Šī loma arī nevilina,
Un smējējs nevēlos es kļūt.
Lai dzejolis jūs nekaitina -
Drīz atkal vēlēšanas būs.