Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

souvenir. bezmiegs

rudens nakts
dubultmelnā tumsa
sirds kā tāda izmisusi
septembra muša
uz tevi kā pret spuldzi
sitas un sitas
domas īsas un nepabeigtas
kā pavasara reibumā solītas gaismas pilis
pat cerības tādas iepelēkas
ne vairs zilas zilas
un ne vairs mūžības gribas
tik varbūt dažas stundas
kaut mirkli miega
kā zāles kā patvērumu
pret kā tumšu mākoni
lienošo bezcerību

nevienas zvaigznes
tik vējš pieraksta nakti
uz krītošām lapām
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2014-10-02 09:13 
Nostaļģisks,bet rudenī jau bieži tā mēdz uzmākties kā muša lampai.:)
 klusaisMiileetaajs  2014-10-02 09:29 
Domā labāk par Saeimas vēlēšanām! Paliks jautrāk.
 lapsu_aacis  2014-10-02 14:14 
uz mani kaa pret (kautkotur)

kruta! :D
 Redkoleegjija  2014-10-02 14:23 
mani reizeem Lapsaacij fascinee Tava valodas izjuuta :D pat pensioneetai laviesju
valodas skolotaajai rafineetai un ruineetai graamatu ne dziives pareiziibaa taa
elastiigaaka un dziivai valodai un taas paradoxiem tuvaaka :D
 Redkoleegjija  2014-10-02 14:24 
[eugen]
 forma1961  2014-10-02 21:47 
Ļoti izteiksmīgs pēdējais pantiņš.Vējš pieraksta nakti uz krītošām lapām---skaisti
pateikts.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?