Nobūruma varā

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Tu mani nobūri-
Kā dzintars nobur jūru,
Kā kāpas nobur
Priedes savos krastos,
Kā buras apbur kuģi,
Plandot taisnos mastos.

Tu mani nobūri-
Es pārvēršos par kuģi,
Par dzintaru, kas dzelmē slīd,
Par priežu zelta sveķiem,
Kas tā kā zelts
Iekš raupjās mizas spīd.

Tu mani nobūri-
Un pārvērti no jauna.
Par Lielo Lāci tapu es,
Kam guļot zvaigžņu pļavās
No dzīves šīs nav baiļu,
Nav arī dumja kauna,
Jo burvestības tīmekļus
Tu pāri met aizvien no jauna, jauna,
Jauna....

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
BAMS	2014-08-13 17:46
Jā,viņa ir Tevi pamatīgi apstrādājusi. Vai ar kājām ari spārdīja?
Runcs	2014-08-13 19:19
susurs kontuzēc. bet tīkami estētiski.
Naktsvijole_es	2014-08-13 20:23
kaut vairāk šādu raganiņu būtu,kas prot tā burt:)
forma1961	2014-08-13 20:23
Labs un cerīgs.
vanadziene56	2014-08-13 21:03
Mīļi-atklāti-koķeti-romantisks dzejolis.:)
hefny	2014-08-13 21:21
aga, labi un jauki ,ja tik cerīgas noskaņas.
assortina	2014-08-13 23:49
Noburts , romantisks lācīc! :)
BAMS	2014-08-14 13:04
Viņa pratusi burt un piepūderēt dzejdara smadzenes līdz tādam līmenim, ka mūsu maestro, mūsu MAO atpakaļgaitā vien var glābties no visu dzīvības sulu zaudēšanas. Susur, slēdz atpakaļātrumu un laidies!
klusaisMiileetaajs	2014-08-14 22:30
Te pat Lembergs nelīdzēs...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!