Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Tā gadās, kad negadās nekā
Kur paliki, kur noslēpies?
Kur kādā alā līdi? Kam neteici, ka zudīsi? Lai tā kā zvaigzne spīdot, Caur daudziem simtiem miljardiem Un galaktikām tālām. Man ardievas tu pamātu Caur mākoņiem, kas slīd. Es tikām klusu vērošu Te pat vien Piena ceļa malā. Varbūt, ka klusām svilpošu To dziesmiņu, ko zinu - ,,Vaterlo tilts, Vaterlo tilts, Uz mūžu šķīri mūs" Tu nedzirdi? Vai varbūt mini? Ak laiks! Par akmeni tas kļūs. To pacels rokas sauļotas, Un metīs viļņu dzelmē. Un atkal savāds liktens būs, Kas atdzimis no pelniem.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|