Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Caurvējš
Tādiem gariem anašistu kāšiem
Dzērves lido prom jau kuro dienu Un dieviņš cienā mūs ar debess restorāna zupu Zibens iesper elektrības stabā Norūc pērkons barga pedagoga balsī Un tukšos ekrānos pusciema paliek skumji blenžot Aug gurķi griezdamies, spēj likt tik burkās Un ogas raža savārīta zaptē Bet dzejas darbi izskatās kā savītuši tomāti Kur tu, mīļā, kavējies tik ilgi Drīz jau kamīns izdzisīs pavisam Un miegs sāk uzmākties, bet kāsis drīz pie beigām Tad atceros, ka viņa aizgājusi Gan gurķu burkas, tomātus un zapti Sev līdzi aiznesot pa dzīves taku pielijušo Bet kamīnam nav jāiet meklēt malka Tas nodrukāts uz kalendāra lapas Ar caurumu, ko izbakstījis Buratīno deguns Manas domas sasējušās mezglos Vai viss ir izdomāts, vai arī kas ir īsts? Un varbūt arī mana mīļā bija virtuāla? Dūmi izklīst smacīgajā telpā Šķiet, ka atslēdzies ir ciemā internets Lēnām pieceļos, un mani aizpūš projām aizpūš caurvējš
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|