Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Vectēvs un lāči
Vecais lācis projām devās pirmais
Neapmierināti norūcās pie durvīm Un viņa soļi klusi nobūkšķēja nebūtībā Vecā lācene vēl kavējās īsu brīdi Sakravāja mantību, kas nav atstājama Un burkšķēdama sekoja pa pēdām vecajam Mazie lācēni aizšmauca skaļā barā Grūstīdamies šaurajā izejas ailē Un ar skaļu rīboņu atstāja dzimtās telpas Vecaistēvs ievilka dūmu no pīpes Žēli ieraudājās neeļļotās durvju eņģes Saraustīja nošļukušās bikses, un devās uz istabu Tas nu būtu darīts – tāds kluss novakars laukos Tagad var iedzert kafiju un klausīties laika ziņas Un tad jāiet slaukt govi
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|