Parīzē nozied magnolijas

Šodien bija tā diena
Kad spārni tika noplivināti
Nekur neaizlidojot
Vakardienas filma vēl istabas stūrī glūn un ik pa laikam izskan tās soļi
Lielie melnie sajūtu zirnekļi pin savos tinumos vieglprātīgas mušas
Atrauju logu
Pavasarīgs lietus izlīst uz koka grīdas
Lāses krājas un drīz vien varu ar kājas pirkstiem sataustīt nelielas peļķes
Iedomājos, ka varbūt izdīgs zāle un uzziedēs dzeltenas puķes
Un iemaldīsies skumju zirgs caurspīdīgi viegli dūmakains
Es viņu barošu ar cukurgraudiem un pāris maizes šķēlēm
Nekā cita man šobrīd nav
Pirms tam bija salidojuši kaut kādi krāsaini putni

Joprojām līst
Peļķē kas krājas
Peld mazi papīra kuģīši
Kā vēstules
No citas pasaules
Pret savu citādību plīst
Atveras mazās atklāsmēs
Jau pa paklāja labirintu klīst

Parīzē nozied magnolijas
Papīra kuģīši izmirkst nogrimst
Joprojām es mīlu tevi
..burti izmirkst
Un šorīt šie vārdi paliek neizteikti
Starp lūpām
Starp pieskārieniem dzīvojot
Klusā maigumā
Pārdzīvot pavasari
Kad viss dvēselē vibrē kliedz laužas uz āru prieks
Šodien lido taureņi
Es mānu tos pie sevis
Mēģinu pieradināt
Pieradināt taureņus
Manējie ir tumši zilie
Un mazliet caurspīdīgie

Pāri pilsētai kā govs māviens
Atskan baznīcas zvans
Es šodien nekur neiešu
Man jāpieradina zilie taureņi
Kamēr vēl magnolijas zied operas skvērā
Kamēr Parīzē bites nav izmirušas
Kamēr starp nozied un plaukst
Var vēstuļu armādas jaust
…Upe tikko modusies
Saules putekšņi neredzami pielīp pie domām
Vēlāk mēs klīdīsim aprīļa ielās uz ziedēšanu
Tumši zilā dūmakā pasargāti