nesamierināšanās..

autors: elle_errante [dzejoļi]

vēl kailas vīnstīgas ieskauj seno mūri
zirnekļu tīklos aizķēries saules stars un pāris mušu līķi
senu fresku nopūtas uz baznīcas blāvajām sienām
pusdzisušus stāstus čukstot teic
te.. rādu tev - kur izdzisis viss nodrupušā tukšumā
ar pirkstu galiem zīmēju es
putnu apelsīnu vienu zivi
tiem katram ir vien zināma man pašai jēga
..tagad zīmē lūdzu tu
te drīkst

ir reizēm cilvēkiem bail
pieskarties un atdzīvināt aizmirstus stāstus
kā slīkoņus kuģus izvilkt no savas melu jūras
drošāk dzīvot uz senu citu patiesību stingiem pāļiem

mana revolūcija todien aizsākās rīta kafijas krūzē
kad bija iztērēts pēdējais cukura grauds
rūgts man negaršo
ja nu vienīgi kopā ar saldējumu vaniļas balto

nesamierināšanās
esot dzīvot vairāk
teicis filozofs kāds (iespējams tas bija Kamī
varbūt viņam torīt bija izsmēķēts pēdējais cigārs
tad nesamierināšanās lika celties un iet)

uz nodrupušā mūra lapaspuses
kāds uzrakstījis vārdus:
brīvība un apelsīnu koka zieds

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2014-03-09 18:51
Kamī pilnīga taisnība,kad papirosi beigušies,tad jāiet un tā bez gala.
hefny	2014-03-09 20:08
samierinoties var iegūt jaunas nianses izgaršošanas iespējas. bet var jau arī celties un ietipaši ,ja iešana ir brīvība un apelsīna koka zieds.man labāk patiktu magnolijas, bet apelsīna zieds ir augļa iesākums. uzvar pragmatisms. ;)
lapsu_aacis	2014-03-09 23:24
1 panC = 1 riime, a 2. unj 3. - jau cita.
forele	2014-03-10 21:13
Lasu... izkūstu tēlainībā. Man personiskajā topā otrais pants. Vispār, Tu taču esi viena ellīgi talantīga būtne, elle_errante. :)
lasmaize	2014-03-10 23:25
Labs gan ! ......... Kaut kas atgādināja Ulisu. Mūris - tornis. Atsevišķās epizodes. It kā bezsakars ...
klusaisMiileetaajs	2014-03-11 20:54
Tieši par šito ar draugiem runājām, ka bijām trijatā litru izdzēruši.
_maybe_once_	2014-03-12 20:59
...brīvība un uzticība...
Jomo	2014-03-13 03:00
Sērkociņi, sāls, cukurs- pie kaimiņiem.:]
_deggunnoiser_	2014-03-13 16:53
..senu fresku nopūtas uz baznīcas blāvajām sienām.. Tik daudz var pateikt pat rindiņā vienā - Bet, kad dzīva nesamierināšanās Dzejnieces dvēseli skar - Ik katrā vārdā domu un sajūtu avotus smelties var, Un stingu patiesību reanimētie mušu līķi Kopskata sulīgā apelsīna nemieru neuzvar! :)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!