Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Pirmais Aprīlis
Izslēdzis apziņu
un paļāvis Morfejam prātu, es klīdu pa pasaules kalniem un lejām, lai apjēgtu to, kas sen senis izdomāts, pasakās glabāts, it kā pasauli nebūtu radījis Dievs, bet tā tikai fantoms, nu vienkāršāk pasakot – rēgs, ar ko citas pasaules reizēm jokoties mēdz, jo kā gan citādi izskaidrot skaistumu neparasto un dīvo, kas nosviež no izziņas augstumiem pie paša vienkāršākā, liek domāt - no Pasakas ienākuši te mēs, bet tā jau tuvu pie beigām, kaut arī visām tās laimīgas ir - vai nu kāzas tur dzīro, vai līksmo, ka ienaidnieks veikts, jo vienmēr tur Taisnība uzvar un ļaunums ir beigts. Kā gribētos, lai tas nomods, ne sapnis būtu... Nu būs, būs, drīz atkal kārtējais Jaunais gads būs, ir taču vienalga, vai Jūlijs vai Gregors to nomainīt steigs, jo aprīlis jokus dzīt neizbeigs un atkal mēs kopā skandēsim vienu: „ Lai slavēta muļķu un muļķošanas diena!” Tāpat taču visi mēs itin drīz īsti nesapratuši, kur un kāpēc atnākuši, pazudīsim no pasaules šīs...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|