Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Kad apstājas laiks
Jel nerausti pagātnes stīgas,
lai sirdij tiek spēlēt prieks, jo viņa jau mīlēja, cieta un saprāts tur bija lieks. Tāpēc nevajag bijušo traucēt, bet atļaut, lai parunā sirds, jo viņa jau kvēloja, dzisa, līdz sapinās, jūtas vairs nespēja saprast, bet laiks tik skrēja uz priekšu un lūk, aiz rieta jau atkal vīd rīts, tas dvēseli neskar, vien sāpe paliek, kad liktens par gadiem smej, kaut sapņu tēls zudis kā atbalss, kas aizmirsta dziest, bet nez kādēļ sirds tā joņo un trauksmaini sitas, ka laiks pat gatavs ir apstāties... Jel nerausti pagātnes stīgas, lai sirdij tiek spēlēt prieks, jo viņa jau mīlēja, cieta un saprāts tur bija lieks.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|