Vizbuļu valsis
Tu sabēri smieklus
manās maigajās vizbuļu kabatās.
Es iesēju dienu aiz loga
saules mīļotā mūžības lakatā.
Tu iededzi gaismu
tajos svešajos neziņas lukturos,
kur iesmeldzas klusums
pasaules kņadā dejojot
zilo vizbuļu valsi.
Viedokļi par dzejoli |
lapsu_aacis |
2014-03-02 22:03 |
maigas kabatas..
:DDD
a tas irj kaa - raksturjaa padevushaas maigas, ja?
nu, nesanaak teU, nu.
aiz loga iesieta, miiljotais arj lakatu, sveshi, nezinjai piederoshi lukturi, knjadaa dejoshana iesmelgushaa klusumaa, kurjsh lukturos atrodas, kuri sveshi, kuros bez klusuma irj arii gaisma..
tu pati kaut saproti, ko turj pljurznij? |
forma1961 |
2014-03-02 22:09 |
Čau ,Rasma ,tas dzejolis.
Es to saīsinātu
Tu sabēri smieklus
Es iesēju dienu
Tu iededz gaismu
Un iesmeldzas klusums. |
jeep2 |
2014-03-03 00:42 |
Lielas lietas dara divataa,,:) |
klusaisMiileetaajs |
2014-03-03 08:03 |
Ja klusums iesmeldzās, tad domāju, ka nebija kārtīgas priekšspēles. Bet citādi dzejolis ir iztēli iedvesmojošs. |
laukroze |
2014-03-03 10:38 |
ja, gaidu, kad sāks vizbuļi ziedēt..;)
|
muskare |
2014-03-03 11:14 |
Patika. |
Plaanpraatinjsh |
2014-03-03 20:46 |
Vai... |
assortina |
2014-03-03 23:17 |
Interesants Tev stils! Tēlains dzejs. Man patīk. |
_deggunnoiser_ |
2014-03-04 17:58 |
Ja dzejoļa spēks ir izsaukt sajūtas (un, manuprāt, pirmkārt tieši tas), tad te tas noteikti ir. |
elle_errante |
2014-03-05 23:12 |
Hmm, laikam mana samaitātā daba neļauj līdz galam ļauties dzejas burvībai. Rindas skaistas, tomēr kaut kas pietrūkst īstumam. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|