Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Tējnīcas smilšērkšķu aromats līst maigi un lēni..
Balts, mēnesnīcā sasilis, piens
izlijis pār smalkām rētām nopēdoto dzīvi tik maigi. Piens ir balts kā zemeņu laika debesu pamale, vaļā atirusi sānu vīle vadmalai no laika. Aizslēpta garāmgājēju acu skatam - zem lieveņa jebšu kabatas visdziļākajā nostūrī - starp krustnagliņu smaržu, mandeļu skaidiņām un varavīksni. ***** Viens..pavisam viens... Piens - maigs kā ēnas izlijis pār zāli, kas bija reiz zaļa un debesīm, kas bija tik ļoti zilas. Izdila vadmalai atloku malas. Ne pēc tās skalas mērīt dzīvi un svērt, ne pēc tās. Pa kuru laiku gan dvēsele pārvēršas sausā smilšgraudu minamā mīklā? Sniega baltums nopaijā brūces, raud laikrādis, smaržo vilkābeles. Kaist laika uzartās todienu trūces un klusēdamas , aizvējā slēpdamās smeldz.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|