Viens no trim musketieriem

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Ar tevi nesēdēju bārā,
Kad sveces deg un vīraks kūp.
Te nedejoja kailas gērlas,
Kur laiks kā piparkūka drūp.
Es neturēju tavu roku,
Kā sveci notur svečturis.
Un zobos nespīdēja cigārs
Tāds resns un pusē izdedzis.

Es sēdēju pie virtuv"s galda,
Kas neslaucīts no jaungada.
Visapkārt nekārtība valda
Un apakš viņa saslaukas:
Gan siļķes aste marinētā,
Gan maizes kancis sakaltis.
Un alus kaste neglazēta,
Kāds končiks šķirbā iekritis.

Tur viens par visiem,
Musketieris bargais.
Es nolūzis kā ozols vecs.
Man telpa šī ir jāpasargā,
Lai negrauj viņu liktens smagais plecs.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
forma1961	2014-02-24 15:19
Uf.oh.Ai un vai.
Plaanpraatinjsh	2014-02-24 15:42
Otrais pantiņš uzvēdīja tādu kā nostaļģiju.:)
BAMS	2014-02-24 15:49
lieliska - svaiga dzeja!
lasmaize	2014-02-24 16:46
Nebij mēnesnīcas, nebij ziedu, Nepogoja arī lakstīgala. .......................... Gluži vienkārši mēs satikāmies Pie vēl nenokopta brokastgalda. ............................. Blaumaņu Rūdis :) Tikai asociācijas.
DDT	2014-02-24 17:07
...par visiem-viens un-viens-par visiem! { un, tie,kas nesaprot- var iet un ...( cenzēts)
assortina	2014-02-24 21:30
Cēls teksts! :)
klusaisMiileetaajs	2014-02-24 22:19
Vīrs aived sievu pie ārsta. Sieva kabinetā pailgu laiku, tad iznāk un teic vīram, ka dakteris šo aicina parunāties. Vīrs ieiet ar` un prasa, kas sievai kaiš. Ārsts iztur pauzi un saka:"Ja kaut reizi nedēļā nenodarbosieties ar seksu, sieva mirs..." Vīrs iziet domīgs, un sieva klāt: "Ko teica dakteris..?" Vīrs: "Ko teica, ko teica..! "Teica, ka tu miršot nost."
jeep2	2014-02-25 06:06
dzdz ir sieva ,bet kas ir viirs?:)
klusaisMiileetaajs	2014-02-25 07:25
Ja gribi, Tu vari būt! :)))
jeep2	2014-02-25 07:47
:)
hefny	2014-02-25 14:22
ak,stīma domu sadzīves žanra taku izvēlējies ķepainis....neslikti,neslikti.....vispār pat palabi....jā, krasi stūres pagriezini dzejas braucienā ir veiksmīgi manevri.
FAETONS	2014-02-25 16:27
:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!