Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Garlaicības māktie

Man ir garlaicīgi,
Teica sunene čurājot uz žoga.
Man ir gairlaicīgi,
Teica zīlīte knābājot speķi pie loga.
Man garlaicīgi,
Dīca ods izsūcot sarkanu asiņu pili.
Mums ir garlaicīgi,
Teica lidojot gaisos, mākoņi zili.

Es gribu ko jaunu,
Sacīja vista kašājot sūdu čupu.
Es gribu ko jaunu,
Teica teliņš, sūcot mātes pupu.
Es gribu ko jaunu,
Sacīja balodis noķēzot gājēju ielu.
Es gribu ko jaunu,
Rēca motors,rijot filtrētu degvielu.

Mēs gribam un nedabūjam:
Kurš redzējis ezi, bārdu sev skujot?
Vai mēnesi pliku zem akmeņa guļot?
Tā paliekam visi kādu brīnumu gaidot,
Aiz laika gara sev kājstarpē blusas spaidot.




Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2014-02-24 10:47 
Laikam tur neko vairs darīt nevar.
 DDT  2014-02-24 10:50 
aiz garlaicības, sev par prieku-
es spaidu šekumā ko lieku,
pa laikam blusu,
reizēm-uti...
un,reizēm, aizbāžu kād` muti!
 Susurlacic  2014-02-24 13:39 
Jo DDT , tas taisni par mutes aizbāšanu :)
 forma1961  2014-02-24 15:20 
mēnesi pliku zem akmeņa guļot-tas tik būtu skats
 DDT  2014-02-24 16:05 
Sus- dusts "tukšu nekuļ"!;)
 DDT  2014-02-24 16:08 
[forma,kā vienmēr- par gulēšanu-" zem"... čto boļit, o tom govorit!(C) ]
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?