nakts putekļi vēl žāvājas gaisā

šorīt pamodos agri
nakts putekļi vēl žāvājas gaisā
pārklājuši ceļu
(mana miega pele vēl sēž uz čības) asinsrite nav nākusi pie samaņas
pēc nakts
..
pirms saules
pirms bija sācis snigt
apsēdos pie loga gaidot
pēkšņi atkal jau vecie dinozauri pagriezās uz otriem sāniem
sašūpojot zemi
tu teici ka tā ir tikai smagā kravas mašīna
kārtējā
devusies pār tiltu
bet es zinu tie ir tie dusošie milži
uztraukumā suns sāka riet
kāds bērns kaimiņos meklēja sniega lāpstu
gribot sniegavīru celt
nevienam līdz patiesībai neaizrakties
(līdz sniegavīriem gan aizrokas daudzi)
tomēr kaut kur ierakusies tā gaida
pat ja reizēm nezini kurā virzienā
dienā sniga
sniga arī rīt
neciešu ziemu
vienīgi sniegs – tīrs un balts
pasaule savus asumus noapaļo un paslēpj melnumus
bumbojas baltās pūkās vienā virs otras

šorīt kāds sniegavīrs pieteicās uz ledu ar tēju
laika ziņas tam esot jāskatās ziniet
drīz pavasaris
nolasīju to pagalma baložu dūdošanā
bēdz kur aukstāks viņam teicu
pie dinozauriem
kārtējais
līdz patiesībai neaizracies
(čībai pietika ar tēju)
smagā kravas mašīna uz tilta avarēja
krustojumā pie pelēkās gaismas
apmeta kūleni
un balodī pārvērtusies
pazuda platmalē tavā