Pelēkā akmens piedzīvojums

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Pelēkais akmens, granīta acīm
Pacēlās spārnos, lidoja tālē.
Lidoja ātri, vārdiņus skaitot:
Nesmejies, nesmejies mākonīt bālais,

Satikšu stikliņu, satikšu lodziņu,
Bučošu stūrīšus, glaudīšu sāniņus,
Būs mums bērniņi, skaisti kā odziņas
Dzims tie mums skaitā, plāniņi plāniņi.

Ļautiņi priecāsies, plaukstiņas sitīs
Sunīši vankšķēs, tantītes klepos.
Mīlas asaras mauriņā kritīs
Sētnieks ar poličiem pagalmā repos.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
jeep2	2014-01-28 11:24
Sunīši vankšķēs, tantītes klepos. shis vislabaakais nesmejies nesmejies maakoniit ,baalais varbuut, shis lidojums vieniigais -taalais.
klusaisMiileetaajs	2014-01-28 14:44
Pēdējo rindu gara acīm iztēlojos un gandrīz aizrijos no smiešanās. :DDD
lasmaize	2014-01-28 16:57
Šķiet, akmenim kamera uzstādīta un visa storija ierakstīta. :)
Plaanpraatinjsh	2014-01-28 20:02
Dziļi filozofisks dzejolis.
assortina	2014-01-28 20:59
Piekrīt Plānprātiņam!
vanadziene56	2014-01-28 22:13
Huļigāna monologs, lūrot nīstā kaimiņa logā...:)
Naktsvijole_es	2014-01-29 12:29
Plp taisnība.:)Arī akmeņi lido,ja vien spārnus kāds tiem prot pieaudzēt:))
hefny	2014-01-29 14:49
pa smuko,īpaši tas reps.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!