Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Dziesma salā
Kā vientulīgas vārnas salst, Tā man salst.
Nāc draudziņ, sasildi mani, jo man salst. Vien sarma un spelgonis smejas kā neprāši,neprāši Kad lēni krīt pārslas salušas, mirušās, jo viņām salst. Kā akmenis iešķeļas zibenim iesperot, tā sašķeļos es. Nāc, draudziņ atkal savieno mani, jo man salst. Vien sarma un spelgonis smejas kā neprāši,neprāši Kad lēni krīt pārslas salušas, mirušās, jo viņām salst. Kā nolūzt zari sniegotos mežos, tā lūztu es. Nāc draudziņ, kurini mani, jo man šausmīgi salst. Vien sarma un spelgonis smejas kā neprāši,neprāši Kad lēni krīt pārslas salušas, mirušās, jo viņām salst.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|