Latvju bāliņš ei-robā

Balēliņš ķezā,
Bāleliņš ķēzās,
Balēliņš laiž,
Bāliņam kaiš:

Trūkst zeltenes apaļiem vaigiem
Un krūtīm kā tomātu ogām,
Nav kājas kā ilksis tik slaidas
Un klēpji ar aitiņu sprogām.

Bālēliņš raud,
Bāleliņš gaudo.
Bāliņš jau Eiropā,
Baliņš izšķīdis tajā:

Visas grētheles maigas kā irbes,
Visām marlēnām dupši kā ķirbji,
Visas vienīgi biobarību aumaļām grauž
Visām skaistulēm āda no kauliem skauž.

Ak resnās un tievās
Ak skūtās svežzemju sievas.
Kur mana Anna, Liene un Māra?
Kur Dārta, kas mīlēties kāra?

Bāliņš nu iespiests Ei-robā,
No kura nav manāma izeja.
Ak eiropa, eiroba, ej-lopā!
Kas bāliņu sagaidīs vakarā?