************
iekosties dzīvē
iekosties kā badīgam sunim
tajā līdz kaulam
dienās kad šķiet
ka pasaule grūst
un cilvēces sapņi
sadzīti gāzes kamerās
pamāj ardievas
izturēt par spīti
un būt gatavam
atkal cilvēkam būt
tajā bezpalīdzīgo
zombēto svētuļu pūlī
kas tik ļoti mīl
savākties un kādam
sajūsmā skandēt Heil
sildoties pie nelasītu
tāpēc kaitīgu grāmatu sārtiem
iekosties dzīvē- cilvēk
gatavam būt
pielikt kāju priekšā
pavērtiem elles vārtiem
Viedokļi par dzejoli |
jeep2 |
2014-01-13 08:52 |
pleeseejiem ir vieglaak ,bet ne skaistaak dziivot. |
lasmaize |
2014-01-13 08:53 |
daini
nav jau tik traki nu-
dien
sārtu laiks pagājis
sen
ir jau kur iekosties
ir
saule aiz mākoņiem
spīd
:) |
lasmaize |
2014-01-13 08:54 |
a kas ir pleeseeji ? |
forma1961 |
2014-01-13 09:11 |
Man šie smagie darbi sāk tracināt.Neesi vellam apsolījies. |
lasmaize |
2014-01-13 09:24 |
forma,
nu uzraksti vieglo !
Bez saulītes visiem
``depresņaks`` :) |
Plaanpraatinjsh |
2014-01-13 10:07 |
Grāmatu dedzināšanas dūmi vijas caur visu vēsturi, pietiek atcerēties slavenās Aleksandrijas bibliotēkas galu vai mūsu seno zintnieku rakstu ruļļus viduslaikos. |
straume22 |
2014-01-13 11:04 |
"ekosties dzīvē
tajā līdz kaulam
iekosties dzīvē- cilvēk
un gatavam būt
kādam likt kāju priekšā
uz pavērtiem elles vārtiem"
Šīs rindas iespārda(c)Pārējais, manuprāt,ir lieks. |
lasmaize |
2014-01-13 11:12 |
straume,
lieliski ! |
DDT |
2014-01-13 14:17 |
Nja..."gudri * irst-nav malku cirst", Forma!
[ netici- pamégjini;)] |
DDT |
2014-01-13 14:25 |
..iekosties kaulá-lídz smadzeném sártám!
...sajust,ká Dvésele, izdziestot , trís....
[ paspert ar káju-tiem ,kuri ir prieksá-
Soljos uz priekßu-viens,divi ,trís!} |
forma1961 |
2014-01-13 15:27 |
DDT tu domā ka kādu uzrunā ar savām nepieklājīgam replikām.Maldies,tikai savu kultūras līmeni parādi. |
DDT |
2014-01-13 15:57 |
:D
[ a, Tu pamēģini-Form!;) } |
DDT |
2014-01-13 16:07 |
[ skat:forma1961 DG- tur viss skaidrs bez komentāriem, sorry, ja es kā paakjis... ] |
taalais_sakura |
2014-01-13 17:05 |
Spēcīgi dzejoļi vienmēr ir smagi. |
klusaisMiileetaajs |
2014-01-13 18:53 |
Man gan nekādas depresijas nav. |
hefny |
2014-01-13 20:38 |
patika.
jā, piekrītu staumei.
un,-sarti bija vēl tepat, šai zemē, kad katru nedēļu satkanās armijas zaldāti ar cēkistiem griza otrādi skapjus, atvilknes izokšķerēja, pagalmābija jāsadzedzina gāmatas no mājas bibliotējas. Arī andrievs Niedra. Tas kūpēja. zināj,ka mammai tāmīļa-es aju mācēju pat ļoti agri lasīt-.redzēju-kur to iemet,kur gruzd,kūp. Izvilku,paslēpu aiz lielas bufetes. Pēc 25 ai 18 gadiem-mammai pateicu,atdevu,kad sarunāa bija par grāmatām,kad mamma teica,ka bija tā grāmata ,bet vairs nav. Aizāju-un no aizbufetes tumsas-izvilku.t`abija tur,kur nobāzu un aizmirs, bet, tā kā tās bija mūsmājas, vecmammai atsavinātas, denonacionalizētas, bet savējās, kur lietas ilgi-mūžigi,-bija tā domāts,-stāv savā vietā-.
bija un pat tagad ir sārti. kur reāli.kur dvēselēs krāstmatas, kur strauji deg-Lata aiziešanas un citi-aktuālie ugunskuri. :) |
Diena |
2014-01-14 00:17 |
Jā, padomju laikā arī arhitektūras studentiem bija jānes no LU bibliotekas "nepareizās" grāmatas uz kurtuvi. To nevar aizmirst, bet ar to nevar dzīvot! Sapņus vajag īstenot, nevis gausties par pagātni! |
bamvirs |
2014-01-14 19:31 |
pagātne ir jāzin perfekti, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|