Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

************

iekosties dzīvē

iekosties kā badīgam sunim

tajā līdz kaulam

dienās kad šķiet

ka pasaule grūst

un cilvēces sapņi

sadzīti gāzes kamerās

pamāj ardievas

izturēt par spīti

un būt gatavam

atkal cilvēkam būt

tajā bezpalīdzīgo

zombēto svētuļu pūlī

kas tik ļoti mīl

savākties un kādam

sajūsmā skandēt Heil

sildoties pie nelasītu

tāpēc kaitīgu grāmatu sārtiem

iekosties dzīvē- cilvēk

gatavam būt

pielikt kāju priekšā

pavērtiem elles vārtiem
Viedokļi par dzejoli
 jeep2  2014-01-13 08:52 
pleeseejiem ir vieglaak ,bet ne skaistaak dziivot.
 lasmaize  2014-01-13 08:53 
daini
nav jau tik traki nu-
dien
sārtu laiks pagājis
sen
ir jau kur
iekosties
ir
saule aiz mākoņiem
spīd
:)
 lasmaize  2014-01-13 08:54 
a kas ir pleeseeji ?
 forma1961  2014-01-13 09:11 
Man šie smagie darbi sāk tracināt.Neesi vellam apsolījies.
 lasmaize  2014-01-13 09:24 
forma,
nu uzraksti vieglo !
Bez saulītes visiem
``depresņaks`` :)
 Plaanpraatinjsh  2014-01-13 10:07 
Grāmatu dedzināšanas dūmi vijas caur visu vēsturi, pietiek atcerēties slavenās
Aleksandrijas bibliotēkas galu vai mūsu seno zintnieku rakstu ruļļus viduslaikos.
 straume22  2014-01-13 11:04 
"ekosties dzīvē
tajā līdz kaulam
iekosties dzīvē- cilvēk
un gatavam būt
kādam
likt kāju priekšā
uz pavērtiem elles vārtiem"
Šīs rindas iespārda(c)Pārējais,
manuprāt,ir lieks.
 lasmaize  2014-01-13 11:12 
straume,
lieliski !
 DDT  2014-01-13 14:17 
Nja..."gudri * irst-nav malku cirst", Forma!
[ netici- pamégjini;)]
 DDT  2014-01-13 14:25 
..iekosties kaulá-lídz smadzeném sártám!
...sajust,ká
Dvésele, izdziestot , trís....
[ paspert ar káju-tiem ,kuri ir
prieksá-
Soljos uz priekßu-viens,divi ,trís!}
 forma1961  2014-01-13 15:27 
DDT tu domā ka kādu uzrunā ar savām nepieklājīgam replikām.Maldies,tikai savu
kultūras līmeni parādi.
 DDT  2014-01-13 15:57 
:D
[ a, Tu pamēģini-Form!;) }
 DDT  2014-01-13 16:07 
[ skat:forma1961 DG- tur viss skaidrs bez komentāriem, sorry, ja es kā paakjis... ]
 taalais_sakura  2014-01-13 17:05 
Spēcīgi dzejoļi vienmēr ir smagi.
 klusaisMiileetaajs  2014-01-13 18:53 
Man gan nekādas depresijas nav.
 hefny  2014-01-13 20:38 
patika.
jā, piekrītu staumei.
un,-sarti bija vēl tepat, šai zemē, kad katru nedēļu
satkanās armijas zaldāti ar cēkistiem griza otrādi skapjus, atvilknes izokšķerēja,
pagalmābija jāsadzedzina gāmatas no mājas bibliotējas. Arī andrievs Niedra. Tas
kūpēja. zināj,ka mammai tāmīļa-es aju mācēju pat ļoti agri lasīt-.redzēju-kur to
iemet,kur gruzd,kūp. Izvilku,paslēpu aiz lielas bufetes. Pēc 25 ai 18 gadiem-mammai
pateicu,atdevu,kad sarunāa bija par grāmatām,kad mamma teica,ka bija tā grāmata ,bet
vairs nav. Aizāju-un no aizbufetes tumsas-izvilku.t`abija tur,kur nobāzu un aizmirs,
bet, tā kā tās bija mūsmājas, vecmammai atsavinātas, denonacionalizētas, bet
savējās, kur lietas ilgi-mūžigi,-bija tā domāts,-stāv savā vietā-.
bija un pat tagad
ir sārti. kur reāli.kur dvēselēs krāstmatas, kur strauji deg-Lata aiziešanas un
citi-aktuālie ugunskuri. :)
 Diena  2014-01-14 00:17 
Jā, padomju laikā arī arhitektūras studentiem bija jānes no LU bibliotekas
"nepareizās" grāmatas uz kurtuvi. To nevar aizmirst, bet ar to nevar dzīvot! Sapņus
vajag īstenot, nevis gausties par pagātni!
 bamvirs  2014-01-14 19:31 
pagātne ir jāzin perfekti, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?