Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nedzīvojot

....it kā jau jābūt vienalga

jānodara lietas un lasies

samaksā visiem

tik cik bija prasīts

it kā jau jābūt vienalga tikai

neiziet tas dauzītā

stikla skatiens viņas acīs

tik daudzu pilsētas bulvāru

izvarots saullēkts gabalos sacirsts

pēc tam

kad mazie laimes

hormoni izgarojuši

caur muti un padusēm

tu sevi pats

atskurbis satiec

tu piekdienu vakaros

aiz trokņainas burziņa

maskas nedzīvo

tu dzīvi atliec

līdz baltā palātā

un glītā halātā

tu aizmiedz

viens

uz debesu elli

prom kraties
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2014-01-11 15:45 
Gandrīz neelpojot.

Ar muti cauri padusēm es gāju.
O, Jēziņ, daudz bij toreiz
smaku!
Līdz beidzot atskurbis sev māju
Ar sava paša skurbja dvaku.
Es centos
saules lēktu varot,
Es saspārdīju visus starus.
Un bezjēgā, cik bija prasīts,
Es
saskaitīju visus garus.

 hefny  2014-01-11 16:43 
jā.skumji un tā gadās.
 klusaisMiileetaajs  2014-01-11 18:19 
Kādas ziepes tad pats atkal esi savārījis?
 Plaanpraatinjsh  2014-01-11 18:31 
Uijjj...
 BAMS  2014-01-11 19:50 
jā ==-- .
 forma1961  2014-01-11 20:48 
Kas notiek ar tevi un tavām domām?
 bariss  2014-01-12 12:34 
Laiks uz pirti.
 lasmaize  2014-01-13 11:15 
Jā,
attirīšanās nekad nevar būt par daudz...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?