Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
zvirbuļi janvāra rītā
trīsdesmit otrajā janvārī
debess mannā pārlīst pār zemi aust austrumos saule ar Ravēla mūzikas skaņu mēmu plaģiatē Bolero tēmu mostas dīkdieņu bars reizē ar zvirbuļiem parkā graudus starp pelavām lasa baznīcas durvju arkā (spārnotajiem Dieva uzdevums dots sniegputeni gaidot trokšņot skaļāk) ieklausos sirds ritmā savā eju un dungoju uz pavasari vācu parakstus pret ziemu sauli ieraugu šorīt jau sekunžu desmitus agrāk šorīt mani zvirbuļi palaisti vaļā kafejnīcas logā modusies muša gausi rāpo uz gaismas pusi kafijas krūzes atspulgā ar cukura graudu reizē kūst klusināts prieks (atceros vakar redzēto filmu – par pistoli ar klusinātāju viens aģents izrādījās lieks) pārvēršas garaiņi taureņos un nolaižas uz stikla karafēm lēni vientuļš laimes meklētājs kāds uzlāpa rītu ar sīvo smaidošs un bezpalīdzīgs kā janvāra rīts iemalko savu pasauli brīvo jau vēlāk kad dejoju steigas soļus caur seno dārzu kur puķu sēklas pazemē joprojām snauž apledojis akmens pakausis cietais tikko noskuvis savu sarmas bārdu kā allaž dienās kad atspīd saule par mirdzošu dārgakmeni pārvēršas (vienmēr pastāv izvēle uz kuru pusi savu pakausi griezt) bet dienās veras simtiem neredzamu durvju kad uzspīd saule
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|