Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
snieg sniegs uz augšu
kādā janvāra pēcpusdienā
simtkāju pūlī pamanu seju stāju gaitu pazīstamu tomēr svešu noklīdis skatiens mani nesasniedz - tīk man mirkļa atspulgā caurspīdīgai kļūt (par sevi pasmaidīt) ..laternas blāvajā gaismā sniegpārslas krīt kā nez no kurienes atlidojošas domas.. * uz mirkli sajūtas apmet kūleni bezsvara stāvoklī snieg sniegs uz augšu balti aizsnieg aizmirstībā kādas aizejošas pēdas auksts vējš aizjoņo garām mazas tušas peļķītes zem skropstām tehniski smalki hieroglifi kā nodevības zīmes par manu vājumu nejaušā tuvumā * ir lietas kas nepāriet pretrunu ēnas kā mākoņi garām slīd ejot pa Vecpilsētas bruģi ieskanas baznīcas zvans septiņi vakarā tumšā vārtrūmē aizzogas kaķis klusumā iejūku pūlī pūlis smaida lido zemu bet lido
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|