Adventes klusumā

Sirds kā nevārīts teftelis sitas
Acis kā kafijas krūzes.
Pirksti, ak pirksti, negantie zagļi
Meklē tev kaut ko zem blūzes.

Meklē un meklē un neliekas mierā,
Pogas kā sniegpārslas birst.
Pirkstgali staigā kā peles caur sieru
Blūzei vīlītes irst.

Arā tik gaišs un saulīte skraida,
Istabā slēģi aizvērti logiem.
Lustras ,trīcošās, kaimiņus baida,
Bailēs dreb gulta, no galda krīt podi.

Adventes laikā ir jābūt tik klusiem,
Klusiem kā saspiestām vardēm.
Turpmāk mēs rāmi un paklusi būsim,
Nesmiesim smiekliņus gardos.

Piedod, ka atnāca klusuma laikā
Piedod, ka taustīju tevi.
Piedod, ka sētniece zemlogā klaigā,
Piedošu tev, ka skūpstus man devi.