Priecīgu ziemu

autors: Susurlacic [dzejoļi]

No jumtiem ledus un sniega putra
Kā baltas smadzenes notekās plūst.
Baloži kārpās netīrā zaņķī,
Zari kaltušiem kokiem un ceriņiem lūzt.

Tu laimīgi pacel acis uz augšu
Un kājas tām augšup līdzi skrien.
Tad galvā nodun simtsmiljoni zvaigžņu
Bet guļot uz ledus, sniegs azotē lien.

Brauc ātrie ar taurēm un žēlīgo māsu,
Tiec nestuvēs tu kā pagale mests.
Trīs ribas ir pušu un galvā caurums,
Lūk laimīgs tu tāds uz traumām tiec vests.

Tur priekšā daudz citu, kas baudīja ziemu
Ar kājām mežģītām, potītēm lauztām.
Par tevi ,draugs, mezglu es mutautā sienu,
Lai neguli viens uz ledus tu aukstā.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
forma1961	2013-12-09 12:54
Jā tagad jāuzmanās,gan no jumtiem ,gan zem kājām jāskatās. Ceru ka Lāčam viss ir štokos un nekas no pieminētā naf .
Susurlacic	2013-12-09 12:59
Naff Naff- tā ir tikai priecīgā noskaņ.. gaidot , kad kritīs.... sniegs :)
lasmaize	2013-12-09 15:15
savu lāsteku nedzirdēsi... :) Veiksmi visiem !
Plaanpraatinjsh	2013-12-09 16:03
Tik traki jau nu nav,tad sen visi būtu klibi,stīvi vai līki.
klusaisMiileetaajs	2013-12-09 18:15
Brīdinošs dzejolis.
assortina	2013-12-09 20:42
:)
jeep2	2013-12-09 22:18
piekriit Plaanpraatinjam..
hefny	2013-12-10 00:02
hmmm..mežā brienot sniega taku-tur jau mīksts un jauks...,

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!