Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Filozofu akmens
Kā sasalušu vardi tavā logā
Es dziļdomīgus vārdus metu: Par to kā zvaigznes uzliesmo un dziest, Kā var no smilšu graudiem zelta kalnus liet. Tad gribēju par slepenajiem failiem spriest Līdz saule stīva mākoņgultā dusēt ietu. Nu logā caurums zaļi izraibots, Zūd vārdi, lēnām izplūstot pa grīdu. Lien saule arumos kā nogurusi slieka, Es viens ar savu apsēstības spītu. Bet rokā man ir akmens- filozofu dots To citos logos sviedīšu, nu gods kam gods!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|