Jautrās meičas.

Kad braucu, es sēžu, kad gaidu es sēžu
un dibens man plakans drīz būs.
Nav roku tik maigu, kas vaigus var glāstīt,
lai dibenam sārtums var plūst.

Es šūpojos ritmā un stabiņus skaitu,
bet meitenes ceļmalā smej.
Tās cilā rokas un plivina svārkus,
lai kopā ar viņām es eju.

Es uzdodu gāzi un paceļu roku,
un rādu, ka laika ir maz.
Aiz līkuma atkal stāv meitene jauka
un skaļā balsī tā sauc.

Nu piestāj uz brīdi un samīļo mani,
es zinu, ka steidzies, kā traks.
Tas mīlas brīdis būs ļoti īss,
mani interesē tikai tavs maks.

Var piestāt uz brīdi un samīļot tevi
un labumus iegūt var daudz.
Gan spidu,gan aidu, gan sifilisu
un atlikušo dzīvi tad kauc.

Es labāk tad braukšu un pacelšu roku
un rādīšu, ka laika nav daudz.
Jo mājās ir meitene, mīļa un jauka,
uz gultu, kas vienmēr mani sauc.