Tālbraucēja sapnis!

Tālbraucēja sapnis!
Es vēlos to, lai līdzi brauc,
lai varam Poļu dabu skatīt.
Aiz sajūsmas, lai skaļi sauc,
un mīlas priekus baudīt.

Šeit tiešām dabā ir, ko skatīt,
un visu laiku auto trauc.
Es gribu mīļus vārdus sacīt,
lai vienmēr tu man līdzi brauc.

Trauc garām meži, plašie lauki,
trauc pilsētas un stāvie kalni.
Zib garām sādžām košie jumti,
un upes aiztek pa dziļo gultni.

Stāv briedis ceļmalā un dzied,
un stirnas pāri pļavai brien.
Bet zaķis laiž, ko ķepas māk,
jo liekas tam, ka gals ir klāt.

Mēs piestājam, kur saule silda,
un galdiņš tūlīt uzklāts tiks.
Mūs mīlestība abus silda,
jo dzīvē cilvēks piedzimst pliks.

Tā ceļotu pa jauko dabu,
kur mīlestība apkārt plaukst.
Bet, diemžēl, vienam visu gadu,
ir lemts man braukt un braukt!
Dz.