Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Būt pašam
Es vakar redzēju, kā sliedes agonijā raustās
Tām pāri vagoni un lokmotīves skrēja. Un priedes skujas meta pakaļ aizejošam laikam, Jo vagonus ar akmeņoglēm panākt necerēja. Es sviežu oļus, jūras kultās krasta bangās, Varbūt, ka reiz kāds cits tos paņems saujās. Varbūt, ka straumes nesīs tos aiz trešā sēkļa Tad jūra brīnīsies - pēc sviedēja tā taujās. Es nepeldēšu jūrā tad, kad viļņi rauj no krasta Kad sāļais ūdenis pāri krūtīm, galvai kāpj. Un neglābšu es vagonu, kas sliežu tīmekļos še raustās Jo dzīve - zirneklis,kas katru savā veidā krāpj.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|