Tumsā un uz celma
Klusums saplosa tārpu,
Kas lēnām smadzenes grauž.
Tumsa izgaismo ceļu,
Pār zemi, kas rimusi snauž.
Kājas grib zilajā tālē,
Mākoņu stenderēs sitas.
Acis piemiegtas naktī,
Sapņos rēgojas citas.
Mēle izgaršo dzeju,
Gluži kā brandavīnu.
Domas kā mēslu mušas
Kraulā peld magoņu vīnā.
| Viedokļi par dzejoli |
| laukroze |
2013-09-17 10:32 |
| pēdējais pants labais, gaidām atkal jaunus dzejus..;) |
| klusaisMiileetaajs |
2013-09-17 13:05 |
| 1.panta 1.rinda graujoša. :)) |
| taalais_sakura |
2013-09-17 15:09 |
uz celma tumsā dzeja top,
jau panti vesels ducis,
pat nemanu, ka cilvēks-lops,
kur
sēžu, licis kluci
Maza,nebēdīga variācija par virsrakstu un ... |
| Naktsvijole_es |
2013-09-17 15:31 |
| Mēģinu to celmu saskatīt..tumsā:)) |
| Maarka_Tvans |
2013-09-17 19:25 |
| Ja es nezinātu, ka Susis nedzer... |
| assortina |
2013-09-17 21:01 |
| Cik noderīgi ,izrādās, var būt celmi! :) |
| Plaanpraatinjsh |
2013-09-18 08:56 |
| Uz celma? Hmmm? Varbūt,ka var. |
| jeep2 |
2013-09-18 09:19 |
patiik,tachu jaarunaa Zarnumaisa vaardiem-- vajag attiiriit energjijas..
piedod,
Zarnumaiss.. bet domaaju taapat ,kaa tu.. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!