Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Mana versija Lauvenes pēdējam dzejolim
Ak, kā man patīk Tavas lūpas ķiršu sārtās
Un acis mielojošais krūšu pāris arī Bet Tavas rudās matu šķipsnas, rudens skartās Ar maniem sirmajiem ir savijušās pārī Ar elpu aizlauztu es metos Tavās skavās Ak, mirkli brīnišķais, Tu atkal esi mana Un plaukstas maldās Tavos pauguros un gravās Kur zaldāts mans jau savus kaisles zirgus gana Bet tad ar nopūtu Tu manās rokās ļimi Es saucu - Neaizej, jo nakts bez Tevis elle Jūs - smīkņājošie - esat perversi un slimi Es Tevi glābšu, mana piepūšamā lelle...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|