nediena, kad nokrita bumbieris

autors: locitajs [dzejoļi]

Es nesadegu strauji,
Es gruzdu vientuļi un patstāvīgi,
Kreščendo nāk tik tad,
Kad iepūš vējš,
norauj lapas kokiem,
tev liek justies dzīvam,
pacel, izplet rokas,
Kut paduses un šķiet,
Ka vari lidot.
Es gurzdu lēni,
Iedegos tik tad, kad nāc,
Tik neparasti strauji,
nepiespiesti spēji,
Ka samulstu ,un aizdegos kā sārts.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2013-09-05 08:34
Par bumbieri nikā naU. (attopas) Vaivarbūt tas ir teksts,kuru mums piedāvā cilvēks ar uzvārdu Bumbieris? Tad gan nāk apskaidrība. Nokrita tāpēc, ka ir bijis daudz vairāk uzņēmis uz krūC. Pārējais tad tīri labi saskan ar virsrakstu. M-de...NikoseU dzeja.(aCpiežas pret lapsiku)
Plaanpraatinjsh	2013-09-05 08:47
Maldinošs virsraksts,tad kā lai ticu gruzdēšanai?
forma1961	2013-09-05 10:19
Es nesadegu strauji, Es gruzdu vientuļi un patstāvīgi-labi teikts.
klusaisMiileetaajs	2013-09-05 15:50
Bumbieris, bumbieris... Tāds nelatvisks vārds. Manuprāt.
assortina	2013-09-05 17:58
Man patīk!
taalais_sakura	2013-09-06 13:36
Kontekstā ar Lācīša dzejoli,šāds dzejoļa nosaukums prasījās pēc pavisam cita teksta.Tas tā,man šoreiz tas virsraksts sabojā labu dzeju.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!