Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
tu saļimi manās rokās (interpretācija vīrieša lomā)
Acumirklī pēkšņi caur sevi sajutu
Izskrienam tavas nopūtas strāvu. Acīmredzot, kā es te stāvu - Tava seja tomēr bija par bālu. Tu saļimi manās rokās Tādā pavisam neveiklā pozā, Visādi lauzīju savu galvu, Visādas domas tajā grozās. Pēc brīža savas acis vēri tik vāri, Ka likās - tūlīt jau piesauksi nāvi. Tavs augums man piekļāvās tik kāri, Ka mani vaigi nemanot kļuva sārti. Pēkšņi tu atkal manās rokās ļimsti, Acumirklī, ka es te tagad sēžu, Sajūtu - man ceļas ne tikai grādi. Tev caur biksītēm jūtu mežu. Kāpēc tu man nepateici, Kad abi kāpām karuselī, Ar kādu kaiti sirgsti? Līdz redzēju - tu jau krīti. Nu velti mani sūrie darba augļi ir, Pamesti novārtā jau sapuvuši smird. Velti es vācu šos ābolus grozā Un līdz ar tiem par tevi sīkāku info. Tik zināju - tev ļoti patīk rozā, Jo es neprātīgi iemīlējies biju Un par vēlu uzzināju galveno - Tu slimoji ar epilepsiju.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|