Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Meitene aiz loga

Nesaki man savu

mīļo un dziļo domu

caur šo nejūtīgo,

caurspīdīgo logu!



Caur tā stikla rūti

es nejūtu nedz tavu siltumu,

nedz cilājamies tavu krūti

un nevaru sniegt tev savu roku.



Sauc mani par biklu meitu:

mani gaisa skūpsti

atsitas pret loga rūti

un paliek nesaņemti.



Manas asaras un saraustītā elpa

dara loga rūtis norasotas.

Istaba šķiet bezgaisa telpa -

nav kam pieglaust vaigu sirds mīļas.

Viedokļi par dzejoli
 DDT  2013-06-22 09:56 
...gan jau,Līgo naktī- kāds saguris jānītis- pagadīsies papardēs...atlūzis...;) :D
 klusaisMiileetaajs  2013-06-22 18:02 
Viņš bija iekšā un tu ārā, vai otrādi?
 baalzams  2013-06-22 18:42 
durvis bija aizslēgtas un atslēga bija nolauzta..:)
 forma1961  2013-06-24 17:24 
Tāds sagrābstīts šķiet.
 Plaanpraatinjsh  2013-06-25 08:52 
Tādas saraustītas domas mulstošas neziņas iespaidā pirms Līgo.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?