Pirms lietus

autors: vakarveejsh [dzejoļi]

Man šobrīd nav nekā, ko teikt,
un sēžu kluss.
Un domas klusē rāmas,
nekādu jautājumu, tāds pēcpusdienas miers.
Aiz loga daba apklususi,
ir mirklis apstājies pirms lietus.
Aiz meža sienas pamalē
viss satumsis un klusi plaiksnī rūsa —
vēl skaņas mani nesasniedz.

Es sēžu kluss
kā kādu gaidīdams,
kurš tomēr neatnāks.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2013-08-19 16:26
Ja nav ko teikt,tad kāda jēga kādu gaidīt - ko tad teiksi viņam.
Cerinju_Peeteris	2013-08-19 16:40
PLP a vrb dariitaajs :D?
baalzams	2013-08-19 18:19
kāpēc tāda pārliecība, ka tomēr neatnāks?:)
forma1961	2013-08-19 19:18
Aiz loga daba apklususi-dīvaina rinda.
kwazimorda	2013-08-19 19:25
Mazliet pēc ezīša miglā.
klusaisMiileetaajs	2013-08-19 20:17
Kad atnāks, tad arī būs ko teikt.
assortina	2013-08-19 21:51
Klusēšana ir zelts! Un lietus atnāks runā vai nerunā!
elle_errante	2013-08-19 23:04
Tālas noskaņas zilā vakarā.:)
Susurlacic	2013-08-20 12:29
:)
_deggunnoiser_	2013-08-22 15:39
hmm... , te forša kompilācija ar Susurlāča „Lietus vannā”... :}

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!