Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Saulrietā
Dažreiz.
Kā vilnis plūst un atplūst dzīvē viss. Gan tas, kas ir ar mums jau noticis. Gan tas, kas ir, kas nāks un vēl tik būs. (Vakars pamalē sarkani rūs.) Ir brīži kā paisums, kas apklāj visu Un atplūstot atsedzas krasti un dzīves draza, dubļu peļķēs tumši lokās skaudība un naids. Pagājības vraki tukšos mastus slej. Nāk atkal paisuma vilnis apsedzot visu. Dažreiz. Bet vienmēr. (Vakars sarūs un sabirst naktī.) Paisums un bēgums. Starp tiem daži soļi mums kopā. Mana roka tavā. Roku rokā ienirstam paisuma vilnī, kas triec mūs pret krastu. Izmesti smiltīs veramies zvaigznēs. Dažreiz. ...un Mēness ir mūsu Dievs, kam ziedojam skaistākos mirkļus.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|